No vienas puses, ja uz pasaules nebūtu drukāto grāmatu, tad manā istabā atbrīvotos salīdzinoši daudz vietas kaut kam citam, tomēr no otras pues, manuprāt, dzīvē pietrūktu viens no maniem iemīļotākajiem vaļaspriekiem – grāmatu lasīšana pirms miega. Ja nebūtu drukāto grāmatu, tad manas draudzenes mammai, kura jau vairākus gadus strādā grāmatnīcā, nebūtu darba, kurš viņai patīk. Mans brālis neskatītos skaistās un interesantās bilžu enciklopēdijas par kuģiem, bruņiniekiem vai dažādiem savvaļas dzīvniekiem. Par to visu domājot, manī jau rodas skumjas, un mana iedomu pasaule sāk krāsoties pelēcīgās krāsās.

Ja drukātu grāmatu vietā cilvēki lasītu vai pat klausītos interaktīvos ierakstus, tad mums, skolas bērniem un jauniešiem, priekšrocība būtu tā, ka nebūtu uz skolu jānēsā ssalīdzinoši smagās mācību grāmatas, kuras ikdienā mēs izmantojam katru otro mācību stundu. Skolēniem nebūtu jāraizējas par kādu mājās atstātu grāmatu, jo tas būtu gandīz neiespējami – visas grāmatas būtu vienā viedierīcē, kurā būtu viss nepieciešamais. Tādā gadījumā gan būtu jāraizējas par to, vai viedierīce ir paņemta līdzi!

Līdz ar to rodas otrs aspekts, un grāmatas galvenā būtība – radīt lasītājiem vēl nzināmas izjūtas  – iespējams, nemaz nepazustu. Tās stāsti vai informācija joprojām būtu tur, viedierīcē, gluži tāda pati kā drukātā grāmatā. Tā vēljoprojām spētu iedvemot, aizkustināt un ieinteresēt cilvēkus, gluži kā drukāta grāmata. Un tomēr mana pasaule nav iedomājama bez drukātām grāmatām! Padomājot par to, ka varētu izzust viss, kas šobrīd manā dzīvē saistās ar drukāto grāmatu pasauli, man paniek nedaudz skumji, jo grāmatu pārspriešana ar draugiem arī ir kāda būtiska un neatņemama manas dzīves sastāvdaļa.

Grāmatām mūsdienu cilvēku dzīvē ir liela nozīme. Tās gan iedvesmo, gan pamāca, gan izklaidē, gan uzrunā katru no mums. Grāmatas skolas dzīvē papildina mūsu vārdu krājumu, kā arī sarežģītos dzīves gadījumos ievieš cerību un ticību mīlestībai, laimei, brīnumiem un pat maģijai.

Burtu zinības cilvēki jau sāk apgūt salīdzinoši agrā vecumā ar dažādu spēļu un rotaļu palīdzību. Arī es atceros, cik jautri un izklaidējoši bija meklēt un atpazīt “savu” burtiņu – to burtu, ar kuru sākas mans vārds. Pēc tam tika apgūti visu ģimenes locekļu vārdu pirmie burti. Un tas bija tik aizraujoši! Manā grāmatu skapī vēl joprojām atrodas manas pirmās grāmatiņas – ar cietiem vākiem un krāsainām bildēm. Es atceros to brīnišķīgo sajūtu, kad vecāki katros Ziemassvētkos kā dāvanu mums ar brāli pasniedz grāmatu. Es vienmēr izbaudu jauno grāmatu smaržu, trauslo lapu sajūtu rokās un burvīgo mierpilnības sajūtu, lasot grāmatas. Un tad es brīžiem aizdomājos par to, kāda diez būtu dzīve, ja tā vietā, lai dāvinātu grāmatas, mūsu vecāki mūs iepazīstinātu ar telefonu, planšeti vai datoru, un parādītu mobilo aplikāciju, kurā var lasīt?

Protams, mums tas liktos pieņemami jo mēs nemaz nezinātu, ka tādas drukātas grāmatas eksistē. Mēs nepazītu to smaržu, lappušu vieglumu, pašas grāmatas un cite grāmatvāku smagumu, nepazītu to iemidzinošo, tomēr satraucošo sajūtu vakarā pirms gulētiešanas – mēs visi zinām, ka telefoni un citas viedierīces izstaro kaitīgus starojumus cilvēka acīm, nervu sistēmai. Tomēr arī visām šīm nepatīkamajām lietām ir savas priekšrocības.

Higiēna ir zinātne par dzīves apstākļu ietekmi uz veselību un arī rīcība, ar ko var novērst saslimšanu.

Ja cilvēks ievēro kārtību un tīrību, svarīgākais higiēnas pamatprincips ir īstenots. Pārējais viss šajā zinātnē ir atvasināts no tīrības. Tīrība ir slimību novēršanas galvenais priekšnosacījums. Turklāt tīrība neattiecas tikai uz katru cilvēku atsevišķi, bet arī uz visiem kopā. Ja esi rūpējies vien par sava ķermeņa tīrību un kārtīgu mazgāšanos, ļoti labi, bet tā ri tikai viena daļa kopīgajā tīrības uzdevumā. Raizējies arī par tīru telpu, kurā tu dzīvo, par tīru pagalmu, pa kuru tu skraidi, tīru klasi, kurā tu sēdi un mācies, par tīru ielu, kurā tu dzīvo, un kopumā tīru Latviju! Tīrība jāpadara par savas dzīves lielo nepieciešamību, tāpat kā tiekšanās pēc skaistuma, kā tiekšanās pēc mākslas. Bez tīrības ne skaistums, ne īsta māksla nav panākama.

Jebkurš būs dzirdējis “zobu higiēnists”. Bet neder tikai rūpēties par zobu higiēnu kādā no Rīgas zobārstniecībām ir jārūpējas arī par visa pārējā ķermeņa higiēnu.

Higiēnai ir vairākas nozares. Bez jau pieminētās katra atsevišķa cilvēka higiēnas ir bērnudārzu un skolas higiēna, uztura higiēna, dzīvokļu higiēna, sabiedrisko telpu higiēna, kā arī lauksimniecības, rūpniecības un pat kara higiēna. Katra pamatuzdevums higiēnā ir sava ķermeņa turēšana tīrībā, savu lietu, savu grāmatu, savas gultas un savas istabas sistemātiska kārtošana un iztīrīšana, negaidot aicinājumu un nenolaižoties līdz brīdinājumam, kad māte noskaitusies atgādina par tavu pienākumu. Bet nepieciešama, protams, ir tīrība arī it visā tavā apkārtnē.

Āda ir cilvēka ķermeņa ārējais pārklājs. Ādai, lai tā būtu pietiekami atsaucīga uz cilvēka vajadzībām, jābūt tīrai. Tīrība nav tikai ārstu un skolotāju uzlikts pienākums: ja pierodi mazgāties ar prieku, tīrība kļūst par tādu pašu baudījumu kā garda ēdiena ēšana. Ar kādu ārēju netīrumu noķēpāta āda ārsta izpratnē ir tīrāka nekā izžuvušiem sviedriem aplipusi, šķietami neaptraipīta āda. Āda ir mūsu ārējais ietērps un visredzamākā ķermeņa daļa.

Mūsdienās daudziem cilvēkiem šķiet pašsaprotami pāris reižu dienā noskaloties dušā. Lai saudzētu ādu nevajadzētu šķiesties ar dušas želeju. Pietiks, ja ieziepēsi paduses, dibenu un dzimumorgānus, bet pēc tam ziepes labi noskalosi.