Programmēšana ir aizraujoša un dinamiska nozare, kas piedāvā plašas karjeras iespējas. Ar apņēmību, pastāvīgu mācīšanos un prakses iegūšanu, ir iespējams sasniegt panākumus un radīt sev veiksmīgu karjeru šajā jomā. Tomēr, sākot karjeru šajā jomā, ir svarīgi iegūt pamatprasmju un zināšanu bāzi, lai veiksmīgi attīstītos.

Izvēlies savu ceļu un apzinies mērķus

Sākumā ir jāizvēlas programmēšanas valoda vai jomas specializācija. Tas varētu būt web development, mobilās lietotnes izstrāde, datormācība vai kāda cita joma. Svarīgi ir izstrādāt skaidrus mērķus un plānu, kā sasniegt iecerēto karjeras jomā. Vairāk par to, kā uzsākt programmēšanas gaitas, vari uzzināt, lasot šeit.

Zināšanu ieguve kā pamats

Izglītība ir galvenais solis veiksmīgai programmēšanas karjerai. Ir daudz pieejamu resursu, piemēram, universitātes, koledžas, tiešsaistes kursi, grāmatas un videokursi, kas palīdz attīstīt prasmes. Svarīgi ir iegūt pamatprincipus un no tiem attīstīt tālākās zināšanas.

Praktiskā pieredze un projektu izstrāde

Pieredze ir tikpat svarīga kā teorētiskā izglītība. Veido savus projektus, sākot no vienkāršiem līdz sarežģītiem, lai piemērotu zināšanas praksē. Ieguldīt laiku, lai praktizētu un uzlabotu savas prasmes reālos projektos, un dalīties ar tiem publiski, lai rādītu savu darbu un potenciālajiem darba devējiem.

Iesaistīšanās grupās un kopienās

Programmēšanas kopienas ir bagātīgas ar resursiem, padomiem un iespējām. Iesaisties forumos, sociālajos tīklos, meetup pasākumos un citās kopienās, lai iepazītos ar citiem profesionāļiem, dalītos pieredzē un uzzinātu par jaunākajām tendencēm nozares iekšienē.

Darba meklēšana un prasmju demonstrēšana

Sākumposmā daudzi saskaras ar grūtībām iegūt darbu, taču ir iespējams atšķirties un piesaistīt darba devēju uzmanību. Izstrādā savu CV, personīgo blogu vai tīmekļa lapu, kur demonstrē savus projektus un prasmes. Izmanto atvērtā koda programmatūru, prakses vai brīvprātīgo darbu, lai pierādītu savu vērtību potenciālajiem darba devējiem.

Programmēšana ir dinamiska nozare, kas pastāvīgi mainās un attīstās. Nepārtraukta mācīšanās un sevis pilnveidošana ir būtiska. Seko jaunumiem, lasi rakstus, apmeklē seminārus, pievienojies apmācību programmām vai veido savas eksperimentālās projekta idejas, lai paplašinātu savas zināšanas un prasmes.

Izaugsmes domāšanas veids ir pārliecība, ka savas spējas un inteliģenci var attīstīt ar smagu darbu un neatlaidību. Pētījumi liecina, ka studentiem, kuriem ir izaugsmes domāšanas veids, parasti ir labāki akadēmiskie rezultāti, lielāka noturība un pozitīvāka attieksme pret mācīšanos.

Lai veicinātu skolēnu izaugsmes domāšanas veidu, ir svarīgi veicināt centienus, nevis dabiskos talantus. Skolotāji to var izdarīt, uzsverot smaga darba un neatlaidības nozīmi panākumu gūšanā un atzīmējot progresu un pūles, nevis tikai gala rezultātus. Vēl viena stratēģija ir veicināt pozitīvu attieksmi pret neveiksmēm. Skolotāji var radīt drošu un atbalstošu vidi riskēšanai un jaunu lietu izmēģināšanai, kā arī mudināt skolēnus uzskatīt neveiksmes kā iespējas izaugsmei un mācībām.

Mērķu noteikšana un pārdomas ir arī svarīgas sastāvdaļas izaugsmes domāšanas veicināšanai. Skolotāji var mudināt skolēnus izvirzīt izaicinošus, bet sasniedzamus mērķus un nodrošināt iespēju pārdomām un pašnovērtēšanai. Skolotājiem ir būtiska loma izaugsmes domāšanas veida veicināšanā klasē. Nodrošinot pozitīvu un uzmundrinošu vidi, modelējot izaugsmes domāšanas veidu un iekļaujot mācībās izaugsmes domāšanas praksi, skolotāji var būtiski ietekmēt savu skolēnu uzskatus un attieksmi pret mācīšanos.

Noslēgumā jāsaka, ka izaugsmes domāšanas veida veicināšana studentos var sniegt ilgtermiņa ieguvumus viņu panākumiem un labklājībai. Veicinot centienus, veicinot pozitīvu attieksmi pret neveiksmēm, veicinot mērķu izvirzīšanu un pārdomas, kā arī liekot skolotājiem aktīvi piedalīties izaugsmes domāšanas veicināšanā, skolēni būs labāk sagatavoti, lai pārvarētu izaicinājumus un pilnībā izmantotu savu potenciālu.

Līdz ar tehnoloģiju un interneta parādīšanos pēdējos gados ir krasi mainījies veids, kā mēs sevi izglītojam. Covid-19 pandēmija ir paātrinājusi šīs pārmaiņas, jo skolas un universitātes bija spiestas pāriet uz tiešsaistes apmācību, lai nodrošinātu skolēnu un skolotāju drošību. Raugoties nākotnē, ir skaidrs, ka virtuālā izglītība ir šeit, lai paliktu.

Viena no galvenajām virtuālās izglītības priekšrocībām ir tās elastība. Studenti var mācīties savā tempā un laikā, un viņiem ir pieejami daudz resursu no jebkuras vietas pasaulē. Virtuālajai izglītībai ir arī potenciāls būt rentablai, jo iestādēm ir zemākas pieskaitāmās izmaksas un studentu izmaksas. Turklāt virtuālā izglītība var palīdzēt uzlabot pieejamību, jo īpaši tiem attālos vai lauku apvidos, kuriem, iespējams, nav pieejamas tradicionālās izglītības iestādes.

Tomēr virtuālā izglītība nav bez problēmām. Personiskās mijiedarbības trūkums var radīt izolācijas un atvienošanas sajūtu, un tehniskas problēmas dažkārt var traucēt mācību pieredzi. Turklāt vērtēšana un vērtēšana var būt sarežģīta virtuālajā vidē, jo īpaši priekšmetos, kuros nepieciešama praktiska mācīšanās.

Virtuālās izglītības nākotne izskatās daudzsološa ar tehnoloģiju sasniegumiem un pieaugošo pieprasījumu pēc virtuālās izglītības. Turpinot attīstīt un pilnveidot virtuālās mācību metodes, visticamāk, mēs redzēsim lielāku integrāciju starp virtuālo un tradicionālo izglītību, virtuālajai izglītībai kļūstot par skolēna izglītības ceļojuma papildinošu sastāvdaļu.

Noslēgumā jāsaka, ka virtuālā izglītība ir svarīga un strauji mainīga joma, kurai ir liels izglītības nākotnes potenciāls. Lai gan noteikti ir jāpārvar izaicinājumi, ir skaidrs, ka virtuālā izglītība spēj pārveidot mūsu mācīšanās veidu un nodrošināt piekļuvi izglītībai cilvēkiem visā pasaulē.

Studentu un skolotāju sadarbība ir būtisks izglītības aspekts, kas var būtiski ietekmēt skolēnu mācīšanos un iesaistīšanos. Sadarbība starp skolēniem un skolotājiem ietver aktīvu domu apmaiņu, regulāru atgriezenisko saiti un savstarpēju cieņu vienam pret otra perspektīvām un mērķiem.

Aktīva komunikācija ir svarīga stratēģija veiksmīgai studentu un skolotāju sadarbībai. Skolotājiem ir jāveicina atklāta komunikācija un jānodrošina studentiem iespējas sniegt atgriezenisko saiti. Uzticības veidošana caur atklātu dialogu var palīdzēt izveidot pozitīvu klases kultūru un radīt produktīvāku mācību vidi.

Kopīga mērķu noteikšana ir vēl viena svarīga stratēģija, kas var palīdzēt veicināt studentu un skolotāju sadarbību. Kopā nosakot un izsekojot progresu akadēmisko mērķu sasniegšanā, skolotāji var palīdzēt studentiem uzņemties atbildību par savu mācīšanos un justies vairāk ieguldītiem savā izglītībā.

Savstarpēja cieņa ir būtiska veiksmīgas studentu un skolotāju sadarbības sastāvdaļa. Skolotājiem ir jāatzīst un jānovērtē studentu perspektīvas, jānodrošina studentu vadības un lēmumu pieņemšanas iespējas, kā arī jāveicina pozitīva klases kultūra.

Visbeidzot, tehnoloģiju integrācijai var būt arī nozīme veiksmīgas studentu un skolotāju sadarbības veicināšanā. Tehnoloģiju izmantošana sadarbības veicināšanai, piemēram, izmantojot tiešsaistes platformas vai izglītības programmatūru, var nodrošināt studentiem aktīvāku lomu mācībās un palielināt iesaistīšanos.

Noslēgumā jāsaka, ka, izmantojot tādas stratēģijas kā aktīva komunikācija, kopīgu mērķu noteikšana, savstarpēja cieņa un tehnoloģiskā integrācija, skolotāji var veicināt veiksmīgu skolēnu un skolotāju sadarbību un pozitīvi ietekmēt skolēnu mācīšanos un iesaistīšanos.

Tālmācība pandēmijas laikā ir bijusi nepieciešamība daudziem skolēniem un skolotājiem. Pāreja uz tiešsaistes izglītību bija pēkšņa un sarežģīta, taču tā ir radījusi arī jaunas iespējas. Izmantojot tālmācību, studentiem ir lielāka elastība un ērtības, kā arī piekļuve daudziem tiešsaistes resursiem. Tomēr ir arī jāpārvar lielas problēmas, tostarp izolācijas sajūta, tehniskas grūtības un nevienlīdzīga piekļuve tehnoloģijām.

Neskatoties uz šiem izaicinājumiem, tālmācība ir veicinājusi inovācijas izglītības jomā. Virtuālās klases, tiešsaistes resursi un sadarbības rīki ir ļāvuši skolēniem un skolotājiem turpināt mācīties un mācīt, kaut arī citādā veidā. Tālmācības ietekme uz skolēniem un skolotājiem ir būtiska, ietekmējot motivāciju, iesaistīšanos un akadēmiskos sasniegumus, kā arī nepieciešamību skolotājiem pielāgoties jaunajām tehnoloģijām un veidot saistošas ​​tiešsaistes stundas.

Visbeidzot, tālmācība ir bijusi vērtīgs risinājums pandēmijas laikā, taču ir svarīgi apzināties tās ierobežojumus un plānot ilgtspējīgu nākotni izglītībā. Tālmācībai ir jārisina problēmas, piemēram, nevienlīdzīga piekļuve tehnoloģijām un ietekme uz studentu iesaistīšanos, lai nodrošinātu, ka visiem studentiem ir pieejama augstas kvalitātes izglītība.

Standartizēta pārbaude ir izplatīta prakse izglītībā, kuras mērķis ir novērtēt skolēnu sasniegumus, izmantojot virkni standartizētu testu. Lai gan standartizētās pārbaudes mērķis ir novērtēt studentu progresu un noteikt jomas, kas jāuzlabo, tai ir arī pozitīva un negatīva ietekme uz studentiem.

Pozitīvi ir tas, ka standartizētā pārbaude var sniegt skaidru skolēnu sasniegumu mērījumu un palīdzēt pedagogiem noteikt jomas, kurās skolēniem nepieciešams papildu atbalsts. Turklāt standartizēta pārbaude var palīdzēt standartizēt mācību programmu dažādās skolās un rajonos. Tomēr nevar ignorēt standartizētās testēšanas negatīvās sekas. Standartizētas pārbaudes spiediens var radīt studentiem stresu un trauksmi, kā arī var sašaurināt mācību programmu, koncentrējoties tikai uz pārbaudāmo. Turklāt standartizētā pārbaudē var nebūt iespējams izmērīt visu studenta potenciālu un var precīzi neatspoguļot viņu spējas vai izaugsmi.

Turklāt standartizētai pārbaudei var būt nesamērīga ietekme uz studentiem no nelabvēlīgas vides, kuriem var nebūt pieejami tādi paši resursi un atbalsts kā viņu vienaudžiem. Tas var izraisīt sasniegumu plaisas palielināšanos un ierobežotas koledžas un karjeras iespējas. Standartizētās testēšanas alternatīvas, piemēram, portfeļa novērtējums, uz sniegumu balstīts novērtējums un diagnostiskais novērtējums, var nodrošināt visaptverošāku un precīzāku studentu progresa un potenciāla novērtējumu.

Rezumējot, standartizētā testēšana ir plaši izmantota prakse izglītībā, tomēr tai ir gan pozitīva, gan negatīva ietekme uz skolēniem. Ir svarīgi atkārtoti novērtēt un reformēt standartizētās pārbaudes metodes, lai nodrošinātu, ka tās ir precīzs skolēnu progresa mērījums, vienlaikus neradot studentiem nevajadzīgu stresu un trauksmi. Jāapsver arī alternatīvas vērtēšanas metodes, lai nodrošinātu vispusīgāku studentu potenciāla novērtējumu.

Ja ir radusies vēlme apgūt programmēšanu, atliek vien iepazīties ar plašo piedāvājumu un izvēlēties savam dzīves ritmam atbilstošāko variantu. Tā kā programmētāja profesija šobrīd ir ļoti pieprasīta, arī tās apgūšanas variantu ir salīdzinoši daudz.

Jau skolas solā

Šobrīd jau daudzās vidusskolās audzēkņiem papildus obligātajiem priekšmetiem tiek piedāvāts apgūt programmēšanu. Tiek apgūtas pirmās programmēšanas valodas un pamata lietas par šo jomu.

Līdz ar to vecākiem ieteicams motivēt jauniešus jau vidusskolā sākt apgūt šo mācību priekšmetu, jo tajā apgūtās lietas noderēs ne tikai nākamajiem programmētājiem. Jau šobrīd arī daudzās citās profesijās strādājošie ir saistīti ar programmēšanu, līdz ar to pamata zināšanas tikai paplašinās redzesloku un palīdzēs sasniegt vairāk.

Augstskolā

Ja ir vēlme apgūt programmēšanu augstākajā līmenī, ir vērts ieskatīties augstskolu piedāvājumā. Teju visas Latvijas augstskolas piedāvā apgūt programmēšanu vai ar to saistītās profesijas. Tādējādi topošais programmētājs iegūs bakalaura grādu un samērā padziļinātas zināšanas programmēšanā un ar to saistītajās nozarēs.

Jārēķinās gan, ka mācības augstskolā ir salīdzinoši ilgas un, ja vien neizdodas iekļūt budžeta programmā, arī salīdzinoši dārgas.

Programmēšanas skolā

Ierakstot kādā no interneta meklētājiem vārdu salikumu programmēšanas skola vai coding school, atveras plašs piedāvājums. Kāpēc gan ne – programmēšanu iespējams apgūt gan kādā no Latvijas piedāvātajām skolām, gan arī citu valstu, jo lielākoties šajā nozarē apmācības notiek tiešsaistē.

Izvēloties piemērotāko programmēšanas skolu, vēlams noskaidrot vairākus pamata jautājumus – cik ilgi notiks apmācības? Ko tieši tās sevī ietvers? Kāda būs mācību maksa? Kādi ir absolventu pieredzes stāsti? Vai ir nepieciešamas priekšzināšanas utt.

Viens no labiem piedāvājumiem ir Codelex programmēšanas skola, kurā mācības tiek piedāvātas audzēkņiem ar dažādu sagatavotības līmeni, tās notiek tiešsaistē. Būtiska priekšrocība ir arī tā, ka mācību laikā par tām nekas nav jāmaksā, taču jāmaksā ir pēc tam, ja izdodas atrast darbu tieši šajā profesijā. Tiesa, pieredze liecina, ka absolūti lielākajai daļai skolas beidzēju darbu izdodas atrast īsā laikā.

Plašāka informācija par to, kā notiek mācības šeit un atbildes uz dažādiem biežāk uzdotajiem jautājumiem atrodamas mājas lapā. Apskaties un piesakies!

Mirtego valodu skola specializējas dažādu valodu apguvē, arī valodās, kas parasti tiek sauktas par eksotiskām, neparastām vai reti sastopamām. Starp valodu kursu variācijām, atradīsiet arī iespēju apgūt austrumu zinības jeb iespēju apmeklēt japāņu valodas kursus. Mirtego zinošie pasniedzēji atvērs jaunas durvis uz austrumu kultūru un palīdzēs doties ceļā pretim jaunām zināšanām.

Japāņu kultūra ir modē

Japāņu kultūra šobrīd piedzīvo savu slavas gājienu. Un modē arī nāk valodas apguve un kultūras izpratne, tieši tāpēc populāri kļuvuši arī japāņu valodas kursi. Protams, arī pati valoda ir interesantām niansēm un faktiem pilna. Kā piemēram, jāsāk ar to, ka japāņu valoda nav cēlusies no vienas konkrētas valodas. Lai gan var šķist, ka japāņu un ķīniešu valodas ir līdzīgas, patiesībā tās nav uzskatāmas par radniecīgām. Vai kā piemēram interesanti, ka japāņu valodā nav daudzskaitļa formas. Tā vietā tiek pievienoti palīgvārdi, kas nosaka daudzumu. Un protams, jāatzīmē, ka japāņu valoda ir devītajā vietā, izmantotāko valodu topā. Šajā valoda runā vismaz 130 miljoni cilvēku, kam tā ir dzimtā valoda.

Vai grūti apgūt?

Nereti pirms japāņu valodas kursu uzsākšanas saņemam jautājumus – vai grūti apgūt japāņu valodu. Jā, ir, bet ne neiespējami un prasmīgu pasniedzēju pavadībā, pavisam piepildāms sapnis. Jāatzīst, ka tieši šī valoda tiek uzskatīta par vienu no grūtāk apgūstamākajām valodām, tiem kam dzimtā ir angļu valoda. Ir izpētīts, ka nepieciešamas 88 nedēļas, lai pilnībā apgūtu šo valodu pašmācības ceļā. Tieši tāpēc, Mirtego iesaka šo cīņu neizcīnīt vienam, bet izvēlēties japāņu valodas kursus. Kursi izveidoti tā, lai ne tikai apgūtu valodas pamatus, gramatiku un alfabētu, bet arī frāzes un izteiksmes veidu, lai pavisam ātri spētu jau valodu praktizēt sarunājoties. Regulāras, individuālās tiešsaistes nodarbības ar pasniedzēju palīdzēs veiksmīgi apgūt jaunās valodas prasmes.

Ja arī jūs vēlaties ieskatīties austrumu kultūrā un apgūt interesanto japāņu valodu – Mirtego japāņu valodas kursi būs īstā izvēle. Sazinieties ar mūsu komandu un sākat apmācības procesu nekavējoties. Mēs, Mirtego komanda, ticam, ka šis izaicinājums jums būs pa spēkam!

Lai arī Eiropas līderi bija lēmuši par vairāku monarhiju un veco robežu atjaunošanu, revolūcija bija izmainījusi gan sabiedrību, gan sistēmu. Revolūcijas pirmā fāze bija ar liberālu ievirzi, mērķi nodrošināt cilvēka un pilsoņa tiesības, izbeigt tirāniju. To panāca ar rakstītiem vārdiem – deklarācijām un likumdošanu. Otrā fāze iestājās drīz pēc pirmās un bija krietni radikālāka, ar mērķi fundamentāli pārveidot franču sabiedrību. To panāca ar rīcību, piemēram, karaļa gāšanu, un likumi tika pieņemti tikai, lai to attaisnotu. Lai gan Napoleons atcēla daudzas no radikālās un liberālās revolūcijas laikā pieņemtajām reformām, idejas par tautas varu, tiesībām uz vārda brīvību un protestiem saglabājās. Ārpus Francijas robežām Napoleona darbība bija iznīcinājusi un pēc tam atjaunojusi valstu robežas, iekustinājusi pārmaiņu procesus, kurus nebija iespējams pilnībā apturēt.

Pateicoties straujajām izmaiņām, kuras Eiropa piedzīvoja vienas paaudzes laikā, sāka iezīmēties modernā valstu sistēma. Pretošanās Napoleona uzspiestajai, svešajai kultūrai un vērtībām iedvesmoja patriotiskas jūtas ieņemto teritoriju iedzīvotājos, un tās būtiski ietekmēja Eiropas tālāko politisko attīstību. Citās Eiropas valstīs izveidojās valdības, kuras ļoti baidījās no revolucionārām idejām un centās tās apspiest savos pavalstniekos, iestājās pret jebkādām reformām. Lielā revolūcija un Napoleona valdīšanas laiks atstāja frančos dziļu pieķeršanos vienlīdzības idejām, pilsoņu tiesībām un brīvībām, kā arī nacionālajam pašlepnumam. Pateicoties tam, ka Francija savu impēriju bija izvērsusi pāri lielai daļai Eiropas, jaunais skatījums uz valsts pārvaldi un pilsoņu tiesībām tiešām bija izplatījies ārpus Francijas robežām. “Brīvība, vienlīdzība un nacionālisms […] tagad bija Eiropas dzīves īstenības pamatakmens.”

Pēdējos gados ir parādījies daudz efektīvu jumta seguma ruļļmateriālu, kuru pielīmēšanai pat nav nepieciešams uzklāt speciālu mastiku – tā jau ir uzstrādāta uz ruļļmateriāla virsmas un pielīmēšana notiek, ruļļmateriālu sasildot (uzkausējamie ruļļmateriāli) vai arī noņemot aizsargkārtu un ruļļmateriālu vienkārši piespiežot pie virsmas (pašlīmējošie ruļļmateriāli). Ruļļmateriālu mehāniskās izturības palielināšanai bieži tie ir stiegroti ar stiklšķiedras sietu vai audumu. Šādus ruļļmateriālus var izmantot tādu jumta segumu izveidošanai, kuri ekspluatācijas laikā, iespējams, tiks pakļauti arī nelielām deformācijām. Kaut arī šo jauno, dažādo jumta seguma ruļļmateriālu klāsts ir ļoti plašs, tomēr ļoti daudzi, it sevišķi individuālie būvētāji, priekšroku joprojām dod ruberoīdam kā laika gaitā pārbaudītam, pierastam un relatīvi lētam jumta seguma materiālam. Firma Rukki piedāvā šāda tipa jumtus un rukki jumtu montāža arī pati nav sarežģīta.

No jumta seguma ruļļmateriāliem visbiežāk lieto ruberoīdu – ar mīkstu bitumenu piesūcinātu speciālu kartonu, kas pārklāts ar grūtkūstoša bitumena un pildvielu maisījumu un apkaisīts ar minerālpulveri vai zvīņveida vizlu, kuri palielina ruberoīda izturību un novērš salipšanu ruļļos. Ruberoīda platums rullī ir 100-105 cm, ruļļa laukums – 7,5, 10 vai 15 mz.

Jumta seguma apakšējās kārtas veidošanai bieži lieto pergamīnu, kas ir vieglāks un lētāks par citiem ruļļmateriāliem. Pergamīns ir speciāls papīrs, kas piesūcināts ar mīkstu bitumenu (tam nav ne grūtkūstoša bitumena pārklājuma, ne apkaisījuma). Pergamīna platums rullī parasti arī ir 100-105 cm.
Dēļu klāju ieteicams veidot no divām kārtām, t. i., no nesošā dēļu klāja un aizsargklāja (3.3.1 att.). Nesošo klāju veido no 25 mm bieziem un 120-150 mm platiem antiseptētiem dēļiem, ko pie spārēm pienaglo ar 8-15 cm atstarpēm. Uz nesošā klāja 45° slīpumā no 16-19 mm bieziem un 50-70 mm platiem antiseptētiem dēļiem ierīko aizsargklāju. Aizsargklājam jāņem šauri dēļi, jo tie mazāk grozās, un tie cieši jāpiespiež cits pie cita tā, I. n spraugas starp tiem nepārsniegtu 2 mm. Ja spraugas ir lielākas, tās aizpilda ar koka līstītēm. Ja ruļ|materiālus ieklāj uz betona vai dzelzsbetona virsmas, vajadzības gadījumā ierīko 15-25 mm biezu cementa javas izlīdzinošo kārtu.

Ruļļmateriālus parasti ieklāj ar vienu no trīs paņēmieniem:
• paralēli korei;
• perpendikulāri korei;
• perpendikulāri korei, piestiprinot ar trīsstūrveida latām.

Vairāk izplatītais paņēmiens ir ieklāšana paralēli korei (līdz 15° slīpiem jumtiem citus ieklāšanas paņēmienus vispār nav pieņemts lietot). Sleju pārlaidumam jābūt gan garenvirzienā, gan šķērsvirzienā. Ja jumta slīpums ir lielāks par 2°, pārlaidumam šķērsvirzienā (sleju platuma virzienā) jumta seguma apakšējās kārtās jābūt vismaz 7 cm, virsējā kārtā – 10 cm lielam. Ja jumta slīpums ir mazāks (kas gan nav vēlams), pārlaidumam visās jumta seguma kārtās jābūt vismaz 10 cm lielam. Pārlaidumam ruļļmateriāla sleju garenvirzienā neatkarīgi no jumta slīpuma jābūt vismaz 10 cm lielam. Sadurām divās blakusesošās kārtās garenvirzienā jābūt nobīdītām vismaz par 30 cm. Parasti ruberoīdu un tam līdzīgos ruļļmateriālus pielīmē ar noteikta veida mastiku.