Stratēģijas skolēnu izaugsmes domāšanas veicināšanai

4 trepes kur katra nakama ir garaka

Izaugsmes domāšanas veids ir pārliecība, ka savas spējas un inteliģenci var attīstīt ar smagu darbu un neatlaidību. Pētījumi liecina, ka studentiem, kuriem ir izaugsmes domāšanas veids, parasti ir labāki akadēmiskie rezultāti, lielāka noturība un pozitīvāka attieksme pret mācīšanos.


Lai veicinātu skolēnu izaugsmes domāšanas veidu, ir svarīgi veicināt centienus, nevis dabiskos talantus. Skolotāji to var izdarīt, uzsverot smaga darba un neatlaidības nozīmi panākumu gūšanā un atzīmējot progresu un pūles, nevis tikai gala rezultātus. Vēl viena stratēģija ir veicināt pozitīvu attieksmi pret neveiksmēm. Skolotāji var radīt drošu un atbalstošu vidi riskēšanai un jaunu lietu izmēģināšanai, kā arī mudināt skolēnus uzskatīt neveiksmes kā iespējas izaugsmei un mācībām.


Mērķu noteikšana un pārdomas ir arī svarīgas sastāvdaļas izaugsmes domāšanas veicināšanai. Skolotāji var mudināt skolēnus izvirzīt izaicinošus, bet sasniedzamus mērķus un nodrošināt iespēju pārdomām un pašnovērtēšanai. Skolotājiem ir būtiska loma izaugsmes domāšanas veida veicināšanā klasē. Nodrošinot pozitīvu un uzmundrinošu vidi, modelējot izaugsmes domāšanas veidu un iekļaujot mācībās izaugsmes domāšanas praksi, skolotāji var būtiski ietekmēt savu skolēnu uzskatus un attieksmi pret mācīšanos.


Noslēgumā jāsaka, ka izaugsmes domāšanas veida veicināšana studentos var sniegt ilgtermiņa ieguvumus viņu panākumiem un labklājībai. Veicinot centienus, veicinot pozitīvu attieksmi pret neveiksmēm, veicinot mērķu izvirzīšanu un pārdomas, kā arī liekot skolotājiem aktīvi piedalīties izaugsmes domāšanas veicināšanā, skolēni būs labāk sagatavoti, lai pārvarētu izaicinājumus un pilnībā izmantotu savu potenciālu.